Patstāvīga ēšana: kā palīdzēt bērnam ēst pašam?

Kad sākas bērna piebarošana, mēs bieži domājam par to, ko mazulis ēdīs, taču daudz svarīgāk ir – kā viņš to darīs. Patstāvīga ēšana nav kā slēdzis, kas kādā dienā pēkšņi ieslēdzas un bērns sāk glīti un labprātīgi ēst pats. Tā sākas agrāk, nekā bieži sagaidām, un attīstās pakāpeniski – caur mēģinājumiem, izpēti un (jā!) arī nekārtību.

Patstāvīga ēšana ir dabiska piebarošanas sastāvdaļa un nebūt nenozīmē, ka bērnam uzreiz jāapēd liela porcija. Svarīgākā ir pieredze.

Kad bērni sāk mācīties ēst patstāvīgi?

Pēc bērnu attīstības speciālistu domām, patstāvīgas ēšanas sākums visbiežāk sakrīt ar piebarošanas sākumu – ap 6 mēnešu vecumu. Tam bērns gatavojas jau no dzimšanas:

• no dzimšanas pilnveido rīšanas un zīšanas refleksus;
• ap 3 mēnešu vecumu atklāj savas rociņas un pirkstiņus;
• ap 3–4 mēnešiem spēj satvert priekšmetus un mācās tos nogādāt līdz mutei;
• ap 6 mēnešiem spēj paņemt priekšmetus un mērķtiecīgi nogādāt tos līdz mutei (satverot ar plaukstu, tāpēc ērtāk piedāvāt ēdienu strēmelītēs);
• ap 9 mēnešiem apgūst pincetes satvērienu (spēj satvert mazus ēdiena gabaliņus).

Tomēr “ēst pašam” nenozīmē apēst visu porciju ar karotīti kārtīgi. Sākumā bērns:

• ņem ēdienu ar rokām;
• spiež, saspiež, met;
• liek mutē, izņem, apskata un atkal liek mutē vai nomet;
• vēro, kas notiek, kad ēdiens tiek nomests vai saspiests.

“Viņš neēd, tikai spēlējas ar ēdienu” – tā nereti sūdzas vecāki. Taču tā nav spēlēšanās, tā ir iepazīšanās ar ēdienu un mācīšanās ēst. Šī pieredze ir ļoti svarīga bērna turpmākajām attiecībām ar ēdienu.

Kā sākt piebarošanu?

Dažas pazīmes, kas liecina, ka mazulis ir gatavs piebarošanai:

• interesējas un vēro, kā jūs ēdat;
• spēj sēdēt patstāvīgi vai ar minimālu atbalstu;
• spēj pats ielikt ēdienu mutē.

Ja redzat, ka bērns ir gatavs:

• izvēlieties dienas laiku, kad bērns ir labā noskaņojumā un jums netrūkst laika;
• sākumā piebarojiet 1 reizi dienā, pēc aptuveni mēneša var ieviest otro reizi;
• pirmajās nedēļās nesteidzieties ar porciju lielumu – tā ir iepazīšanās ar ēdienu.

Patstāvīgas ēšanas posmi: ko sagaidīt dažādos vecumos?

6–9 mēneši – “es izpētu”

Bērns iepazīstas ar ēdienu: grib to aiztikt, ņem ar rokām, bieži šķiet, ka vairāk spēlējas nekā ēd. Šajā posmā bērni iepazīst tekstūras, garšas, smaržas un pat ēdiena temperatūru. Daudz ēdiena nokritīs – tas ir normāli un ir daļa no mācīšanās.

Ja barojat paši, ļaujiet bērnam paralēli izpētīt ēdienu ar pirkstiņiem. Svarīgi šajā posmā koncentrēt uzmanību tikai uz ēšanu – izvairieties no rotaļlietām, televizora un citiem uzmanības novērsējiem.

9–12 mēneši – “es mēģinu pats”

Bērns jau cenšas trāpīt mutē, var turēt karotīti, bet vēl nemāk to pilnībā kontrolēt. Šajā posmā svarīgi ļaut mēģināt. Pat ja barojat jūs, dodiet bērnam viņa karotīti.

Ja vēl neesat sākuši, pakāpeniski ieviesiet ēdienu gabaliņos. Sākumā izvēlieties ļoti mīkstus produktus, piemēram, ķirbi. Pirmajās reizēs ēdienam jābūt tik mīkstam, lai to varētu viegli saspiest starp diviem pirkstiem.

12–18 mēneši – “es pats!”

Šis ir ļoti biežs posms, kad bērns atsakās no barošanas. Tā nav slikta uzvedība, bet gan patstāvības nepieciešamība. Bērns vēlas kontrolēt procesu. Atliek apbruņoties ar pacietību un ēšanai paredzēt vairāk laika.

2–3 gadi – “es izvēlos”

Lielākā daļa bērnu šajā vecumā jau ēd kārtīgāk, taču apetīte un izvēles var mainīties: vienu dienu apēd daudz, citu – tikai dažus kumosiņus. Tas ir normāli. Bērns mācās ieklausīties izsalkumā un sāta sajūtā, savukārt vecākiem svarīgi saglabāt mierīgu rutīnu.

Var parādīties arī ēdiena “posmi” – piemēram, vienu dienu griķi ir mīļākais ēdiens, bet nākamajā – vairs netiek pieņemti.

Kāpēc bērns neēd?

Visbiežāk bērns neēd, ja:

• vēlas pats pieskarties un izpētīt, nevis tikt barots;
• ir pārāk izsalcis vai noguris (grūti koncentrēties);
• ēdiens ir pārāk karsts;
• izjūt spiedienu (“vēl vienu kumosiņu”);
• apkārt ir pārāk daudz kairinātāju (ekrāni, rotaļlietas uz galda);
• tiek steidzināts, neatliek laika izpētei;
• ēdienu ir grūti satvert / tas ir slidens vai pārāk liels;
• pozīcija ir neērta (īpaši pirmajos mēnešos, kad sēdēšana vēl ir sarežģīta).

Svarīgākais – saprast, ka bērns neatsakās no ēdiena, bet kāds no apstākļiem viņam tajā brīdī nav piemērots. Bieži arī palīdz iesaistīšana ēdiena gatavošanā – ja bērns jau ir vecāks par gadu, aiciniet viņu kaut ko padot, ielikt vai palīdzēt ar vienkāršiem darbiņiem.

Kā veicināt patstāvīgu ēšanu ikdienā?

• ļaujiet bērnam turēt karotīti, pat ja barojat jūs; izvēlieties bērnam ērtu karotīti mazai rociņai. Speciālisti bieži iesaka metāla karotes, jo ēdiens no tām mutē vieglāk atdalās;
• piedāvājiet arī mīkstus ēdiena gabaliņus turēšanai rokā;
• izvēlieties ēdienu, ko viegli satvert, vai sagrieziet to strēmelītēs vai lielākos kubiņos;
• ļaujiet bērnam pašam izlemt, vai viņš vēlas vēl;
• dodiet pietiekami daudz laika un beidziet ēšanu tikai tad, kad interese zūd;
• ja iespējams, ēdiet kopā – bērns jūs vēros un mācīsies;
• pirmajos posmos nepārvērtējiet nekārtību nozīmi.

Kā veicināt patstāvīgu ēšanu ikdienā?

Krītošs ēdiens liecina par mācīšanos, taču, ja mešana kļūst intensīva, tas var nozīmēt, ka:

• bērns nezina, ko darīt ar ēdienu;
• ir noguris vai sakairināts;
• nevēlas ēst;
• ēdiens viņam nepatīk vai ir grūti ēdams.

Reaģējiet mierīgi, bet nospraudiet robežas – pasakiet, ka ēdienu mest nevar, tam jāpaliek uz galda. Ja bērns atkārtoti met ēdienu, beidziet ēšanu. Ja tas ir jauns ēdiens, parādiet, kā to ēst.

Patstāvīga ēšana nav tikai par ēdienu. Tā ir par pasaules iepazīšanu, sajūtām, uzticēšanos un ļaušanu bērnam augt savā tempā. Ēšanas laikā vienmēr uzraugiet bērnu un pielāgojiet ēdiena izmēru un tekstūru viņa vecumam, bet vienlaikus dodiet pietiekami daudz brīvības pašam iepazīt ēdienu. Jo pacietīgāki būsiet sākumā, jo mazāk cīņu pie galda būs vēlāk.

Ja gatavojaties piebarošanas sākšanai un meklējat šķīvīšus, priekšautiņus, karotītes un citus piederumus, kas neatrisinās visas grūtības, bet būtiski atvieglos ikdienu, aicinu ieskatīties un izvēlēties sev piemērotāko: https://lapute.lt/lv/52-barosanas-lidzekli