Mazāk ir labāk jeb kāpēc pārāk daudz rotaļlietu bērnam kaitē

Bieži veikalā dzirdu: “Bet tā istaba jau ir pilna ar rotaļlietām. Varētu savu veikalu atvērt. Ar neko vairs nespēlējas, uz dažām minūtēm un viss. Es vairs nezinu, ar ko pārsteigt un ieinteresēt.”
Izklausās pazīstami?

Rotaļlietu ir daudz. Bērnam ir izvēle. Bet kaut kā viņš visu ātri nomet, mētājas starp vienu un otru un saka: “garlaicīgi”, “nav ko darīt”. Bērna spējas ilgāk noturēt interesi var ietekmēt daudzi faktori, taču bieži problēma slēpjas nevis pašās rotaļlietās, bet to daudzumā – pārāk daudz rotaļlietu bērnam bieži traucē iesaistīties spēlē.

Bērnam nevajag daudz rotaļlietu – pārāk liels to daudzums var novērst uzmanību, mazināt radošumu un traucēt iegrimt spēlē.

Kāpēc pārāk daudz rotaļlietu bērnam kaitē un mazina interesi?

1. Pārāk liela izvēle izkliedē uzmanību

Kad apkārt ir daudz rotaļlietu, bērna uzmanība nepārtraukti “lec” no vienas uz otru. Viņš sāk vienu spēli → pamana citu rotaļlietu → pāriet pie citas → atkal maina. Neviena spēle nekļūst patiešām interesanta ilgākam laikam.

Kad rotaļlietu ir mazāk, bērns:

• ilgāk paliek pie vienas aktivitātes;
• vairāk iesaistās;
• sāk iedziļināties, eksperimentēt, radīt, nevis tikai “pamēģināt”.

Samazinot rotaļlietu daudzumu, jūs tiešām pamanīsiet, ka bērns ar atlikušajām rotaļlietām spēlējas ilgāk un koncentrējas labāk.

2. Mazāks daudzums veicina radošumu

Kad rotaļlietu ir daudz, bērnam ir “gatavi” spēles elementi. Kad to ir mazāk, parādās vieta fantāzijai.

Klucis var kļūt par:

• mašīnu;
• māju;
• kuģi;
• vai pat telefonu.

Ja rotaļlietu ir mazāk, bērni biežāk pievēršas arī radošajiem komplektiem, zīmēšanai un apkārtējai videi, dabai.

3. Pārāk liels daudzums nogurdina bērnu un rada aizkaitināmību

Daudz rotaļlietu = daudz krāsu, skaņu, formu un izvēļu. Bērna nervu sistēma vēl tikai attīstās, tāpēc pārāk daudz kairinājumu var izraisīt:

• aizkaitināmību;
• nogurumu;
• ātru dusmošanos.

Dažreiz bērns nespēlējas nevis tāpēc, ka negrib, bet tāpēc, ka nogurst no izvēles. Samazinot rotaļlietu daudzumu, mēs ļaujam bērnam sastapties arī ar garlaicību, un tā ir ļoti svarīga, lai gan bieži cenšamies no tās izvairīties.

4. Bērns pārstāj novērtēt rotaļlietas

Kad rotaļlietas mājās parādās atkal un atkal, ar laiku:

• tās vairs nepārsteidz;
• vairs nerada gaidīšanas sajūtu;
• to vērtība bērna acīs samazinās.

Patiesībā pastāv uzskats, ka nepārtraukta jaunu rotaļlietu saņemšana var kļūt līdzīga atkarībai – gribas arvien ko jaunu.

5. Mazāk rotaļlietu = vairāk kārtības

Un vēl viens ļoti svarīgs fakts – liels rotaļlietu daudzums apgrūtina ikdienas kārtību mājās. Arī bērnam ir grūtāk saprast sistēmu un to, kā pašam sakārtot savas lietas.

6. Spēle ≠ rotaļlieta

Rotaļlietas ir tikai līdzeklis. Bērns var spēlēties arī ar dažādiem priekšmetiem, kas nemaz nav rotaļlietas:

• ar kasti;
• ar segu;
• ar mežā atrastu čiekuru.

Spēli rada bērns, nevis rotaļlieta. Spēle bērnam ir ļoti svarīga, bet tā nav tieši saistīta tikai ar rotaļlietām. Ja bērnam ir dota iespēja spēlēties ar apkārtējās vides priekšmetiem, viņš izmantos arī tos. Citiem vārdiem – rotaļlietas ir tikai līdzeklis, nevis pati spēle.

Cik daudz rotaļlietu bērnam patiesībā vajag?

Vecāki bieži jautā: “Labi, bet cik rotaļlietu ir normāli?” Precīza skaita nav. Ir dažādas pieejas, kā rotaļlietas sadalīt, rotēt, sakārtot. Taču ir viena ļoti vienkārša doma: labāk mazāk, bet daudzveidīgākas un kvalitatīvākas rotaļlietas.

Dažreiz tiek minēta teorija par apmēram 20 rotaļlietām vienlaikus. Te jau ietilpst arī tādas rotaļlietas, ar kurām spēlējas pastāvīgi, piemēram, kluči, mīkstās rotaļlietas utt.

Tomēr svarīgāks par skaitu ir tas:

• vai bērns ar tām spēlējas;
• vai tās nav ne pārāk grūtas, ne pārāk vieglas;
• vai rotaļlietas bērnam ir labi redzamas un viegli aizsniedzamas;
• vai tās ir dažādas un veicina atšķirīgus spēles veidus.

Rotaļlietu rotācija ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt rotaļlietu daudzumu un palielināt bērna iesaisti.

Kā samazināt rotaļlietu daudzumu bez stresa?

Tā ir plaša tēma, bet sākt var ļoti vienkārši – ik pa laikam pārskatiet rotaļlietas, kas jums jau ir:

• izmetiet salūzušās rotaļlietas;
• atlasiet atdošanai tās, no kurām bērns jau izaudzis;
• atstājiet tās, ar kurām tiešām spēlējas regulāri (klučus, trauku komplektus, virtuves rotaļas, mīkstās rotaļlietas utt.).

Pārējās rotaļlietas rotējiet. Atlasiet 6–8 dažādas rotaļlietas vai kādas noteiktas tēmas rotaļlietas (piemēram, ja tuvākajās nedēļās plānojat mācīties krāsas vai skaitļus). Nolieciet tās uz plaukta vai kumodes tā, lai bērns tās vienmēr redzētu un varētu viegli paņemt. Pārējās paslēpiet.

Vērojiet, ar ko bērns spēlējas, kā viņš spēlējas. Pēc dažām nedēļām paņemiet tās rotaļlietas, kas bērnu neinteresēja vai kļuva neinteresantas. Nomainiet tās pret citām no paslēptajām rotaļlietām.

Tas ievieš kārtību gan istabā, gan bērna galvā. Viņš skaidri redz, ar ko var spēlēties, un haoss samazinās. Turklāt bērnam pašam kļūst daudz vieglāk uzturēt kārtību, jo katrai rotaļlietai ir sava vieta.

Tāpēc svarīgākais nav tas, cik daudz rotaļlietu bērnam ir, bet gan cik daudz viņš ar tām patiešām spēlējas. Dažreiz, samazinot daudzumu, parādās vairāk uzmanības, vairāk radošuma un vairāk īstas spēles.